Jūsu jautājumi

Labdien!
Paldies par vēstuli! Jūsu aprakstītās ierosmes ir vērā ņemamas, bet tās, protams, ir nopietni jāizvērtē un jāapsver, piesaistot konkrētās jomas profesionāļus, un tāpēc esmu nodevis Jūsu vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai darbam. 
Vēlreiz paldies par izrādīto iniciatīvu!

Labdien! Alkohola pieejamība mūsu valstī ir visnotaļ ierobežota. Pamatā to nosaka salīdzinoši augstā cena, ko lielā mērā veido akcīzes nodoklis, un normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi – aizliegums tirgot naktīs, stiprā alkohola reklāmas aizliegums, aizliegums pārdot alkoholu nepilngadīgajiem un mācību iestāžu tuvumā. Problēmas rada nelegālais alkohols, tāpēc būtu jāapsver sodu palielināšana par šāda alkohola ievešanu un izplatīšanu. Problēma ir arī alkohola lietošanas tradīcijas, kas Latvijas iedzīvotājiem izveidojušās daudzu gadu laikā. Tās var mainīties tikai mainoties paaudzēm, kas apzināsies alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību un dzīves kvalitāti.

Atbilde: Labdien, Teterovska kungs! Paldies par Jūsu vēstuli. Diemžēl 10.Saeimas vēlēšanās vienīgā iespēja balsot ir 2.oktobrī. Jautājums par iespēju balsot iepriekš kļuva aktuāls jau dažus mēnešus iepriekš, kad par to interesējās Latvijas iedzīvotāji, bet tik īsā laikā likumdošanā nav iespējams izdarīt nepieciešamos grozījumus. Katrā ziņā uzskatu, ka Jūsu izvirzītā problēma ir pamatota un 10.Saeimas laikā šis jautājums ir noteikti jārisina. Ar cieņu, Gundars Daudze.

Atbilde: Labdien! Paldies par Jūsu vēstuli. Latvijas likumdošanas sistēma visu laiku tiek uzlabota un piemērota biznesa videi Latvijā un atbildīgās iestādes strādā pie tā, lai maksimāli palīdzētu uzņēmējdarbības nozarei nostiprināties un augt. Tikko pieņemtais Mikrouzņēmuma nodokļa likums ir apliecinājums tam, jo daudzi jaunie uzņēmēji ļoti gaidīja šī likuma pieņemšanu, lai varētu uzsākt savu biznesu. Latvijā ir iespējams izvēlēties dažādus uzņēmējdarbības veidus atkarībā no tā, kas konkrētajam uzņēmējdarbības veicējam ir vispiemērotākais. Iespējams, Jūsu gadījumā būtu nepieciešams izvērtēt dažādu uzņēmējdarbības veidu plusus un mīnusus attiecībā pret Jūsu nozares specifiku, un jāmaina IK statuss pret kādu citu Jums piemērotāku.

Atbilde: Labdien! Paldies par Jūsu vēstuli. Lai rosinātu diskusiju par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā, vispirms ir jāsaprot, ko var piedāvāt esošās vēlēšanu sistēmas vietā, kā arī jāizvērtē, vai jauna vēlēšanu sistēma sniegs kādus uzlabojumus. Manuprāt, vairāk būtu jādomā par esošās vēlēšanu sistēmas uzlabošanu. Arī pirms 10.Saeimas vēlēšanām ir veiktas izmaiņas, kuras nosaka, ka deputātu kandidāti var startēt vēlēšanās tikai no viena vēlēšanu apgabala. Nedomāju, ka balsošana ar tukšām aploksnēm norāda uz protestu pret esošo vēlēšanu sistēmu Latvijā, tas drīzāk norāda uz to, ka vēlētājam nešķiet saistošs nevienas partijas vai partiju apvienības piedāvājums. Šajā gadījumā aicinu izvērtēt atsevišķu deputātu kandidātu pieredzi un, dodoties un vēlēšanām, ievilkt krustiņu pie to deputātu kandidātu uzvārdiem, kurus Jūs gribētu redzēt nākamajā Saeimā. Katra vēlētāja balss ir svarīga, tāpēc aicinu 2.oktobrī doties uz vēlēšanu iecirkni un izdarīt savu izvēli.

Atbilde: Labdien! Ar Saeimas deputātiem varat tikties, iepriekš par to vienojoties ar pašu deputātu. Ierasta prakse ir, ka šādas tikšanās notiek Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā. Aicinu sazināties ar šī centra darbiniekiem (tālr. nr. 67087321), kuri palīdzēs sazināties ar Jums interesējošo deputātu.

Atbilde: Paldies par Jūsu vēstuli. Jautājums par atsevišķu nodokļu palielināšanu un nodokļu sistēmas izmaiņām nav skatāms atrauti no pārējiem Saeimas pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz valsts budžeta veidošanu, budžeta konsolidācijas procesu un izmaiņām valsts pārvaldes struktūrā, samazinot budžeta izdevumus faktiski visās izdevumu pozīcijās. Protams, dažādiem ekonomistiem un nodokļu politikas ekspertiem var būt visdažādākie viedokļi par viena vai otra lēmuma pamatotību, tostarp – arī par atsevišķu nodokļu paaugstināšanu. Tomēr šajā gadījumā bija ļoti būtiski panākt nepieciešamo galarezultātu – kopējo budžeta konsolidāciju par 500 miljoniem latu - summu, par kuru Latvija vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem. Nepaceļot atsevišķus nodokļus, nebūtu bijis iespējams panākt nepieciešamos budžeta ienākumus. Protams, gan Saeimā, gan valdībā bija ļoti garas un nopietnas diskusijas par iespējamajām sekām, kādas radītu atsevišķu nodokļu paaugstināšana. Un šobrīd pieņemtais variants ir zināmā mērā kompromiss. Ja salīdzinām pašreiz Latvijā un citās Eiropas valstīs spēkā esošo nodokļu likumdošanu, tad Latvijas nodokļu sistēma atbilst vidēji Eiropā pieņemtajiem nodokļu apjomiem. Attiecībā uz Jūsu jautājumā minēto, ka AS „Aldaris” un AS „Olainfarm” ir reģistrēti ārzemēs, tad jāsaka, ka abi minētie uzņēmumi joprojām ir reģistrēti Latvijā un, cik zināms, negatavojas pārreģistrēt uzņēmumus ārvalstīs.

Atbilde: Nenoliedzami, priekšvēlēšanas vienmēr ir solījumu laiks. Tāpēc es iesaku katram vēlētājam pirms klausīties skaļās reklāmās un pompozos solījumus rūpīgi izvērtēt katras partijas programmu un tos, solījumus, kas programmās iekļauti. Un, esmu pārliecināts, vēlētāji spēs atsijāt tukšus un pēc būtības nerealizējamus solījumus no nopietni sagatavotām sociāli ekonomiskām programmām. Tāpat noteikti pirms balsot par vienu vai otru sarakstu var un vajag paskatīties uz jūsu izvēlētās partijas iepriekšējo vēlēšanu solījumiem un to izpildi. Tad vilšanās par savu „nepareizi” nodoto balsi nebūs.

Atbilde: Saeimas deputātu amata pildīšanas kārtību, tiesības un pienākumus, kā arī viņu atalgojumu Darba likums nenoteic. Šos jautājumus pamatā regulē Latvijas Republikas Satversme un Saeimas kārtības rullis, kam ir likuma spēks. Saeimas deputāts ir valsts amatpersona, kuru Latvijas tauta tieši ievēl vēlēšanās savu amata pienākumu veikšanai. Līdz ar to Saeima kā institūcija nenodarbina atsevišķus deputātus un nav uzskatāma par viņu darba devēju. Tāpat ar Saeimas deputātiem netiek noslēgts atsevišķs darba līgums. Saeima saskaņā ar Satversmi tiek ievēlēta uz četriem gadiem. Līdz ar to arī maksimālais Saeimas deputāta pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pēc tam notiek jaunas Saeimas vēlēšanas, kurās deputātam atkal jātiek ievēlētam. Satversme paredz, ka Saeimas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem. Tas nozīmē, ka Saeimas deputāts saņem atlīdzību, lai visu uzmanību varētu veltīt Saeimas deputāta amata pienākumu pildīšanai, pārstāvot savu vēlētāju intereses. Saeimas deputāta amata pienākumi noteikti Saeimas kārtības rullī. Tajā paredzētas arī sankcijas par amata pienākumu nepildīšanu. Saeimas kārtības rullis noteic vairākus gadījumus, kad ar Saeimas lēmumu deputātu var izslēgt no Saeimas sastāva. To var izdarīt, piemēram, ja Saeimas deputāts vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm, viņš ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu vai arī neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Saeimas kārtības ruļļa 15.panta pirmā daļa paredz, ka deputāts, kas izslēgts no Saeimas sēdēm vai neierodas Saeimas sēdē bez svarīga iemesla, vai pārkāpj Saeimas kārtības ruļļa 8.panta prasības, maksā par katru sēdi sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas. Šis sods atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam atvelkams no deputāta algas. Satversme nepiešķir kādai valsts varas institūcijai tiesības izvērtēt Saeimas deputāta paveiktā darba kvalitāti. Šā jautājuma izlemšana ir atstāta Latvijas pilsoņu kopuma ziņā. Vēlēšanās Latvijas pilsoņiem ir tiesības izvērtēt katra deputāta paveikto un izšķirties par to, kuriem tautas priekšstāvjiem uzticēt Saeimas deputāta pienākumus uz nākamajiem četriem gadiem. Papildus tam līdz ar 10. Saeimas sanākšanu spēkā stāsies grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas piešķirs pilsoņu kopumam arī tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu.

Atbilde: Vispirms gribu teikt, ka esmu priecīgs par to, ka arvien vairāk cilvēku izsaka savu viedokli par notiekošo valstī ne tikai privātās sarunās draugu lokā, bet arī publiski. Ikviens, pat viskritiskākais viedoklis ļauj labāk izprast noskaņojumu sabiedrībā. Attiecībā par Jūsu vēstulē izteiktajiem jautājumiem. Pirmkārt, noslēgtās vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju paredz ne tikai naudas saņemšanu, bet arī tās atdošanas mehānismu. Tas izstrādāts atbilstoši mūsu valsts iespējām un, protams, arī rēķinoties ar iespējamajiem ekonomikas atveseļošanās scenārijiem. Protams, Jums lielā mērā taisnība, ka valsts attīstība, tostarp arī iespējas atdot naudu starptautiskajiem aizdevējiem būs atkarīgas no valsts budžeta ieņēmumiem nodokļu veidā. Un te nu ir svarīgi ne vien Saeimai, bet arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam saprast, ka godīgi maksājot nodokļus šodien, mēs rūpējamies arī par to, lai mūsu vecākiem būtu pietiekamas pensijas, lai papildinātos izglītībai un veselības aprūpes sfērai nepieciešamā finansējuma apjoms, lai valsts varētu normāli un efektīvi funkcionēt. Es nedomāju, ka panākt nodokļu samaksāšanu varēs tikai ar represīviem līdzekļiem. Daudz svarīgāk ir nodrošināt sabiedrības izpratni par nepieciešamību maksāt nodokļus, par uzņēmēju motivēšanu strādāt godīgi. Tas ir viens no prioritārajiem šī gada uzdevumiem Saeimai un valdībai nodrošināt stabilu, prognozējamu un drošu uzņēmējdarbības vidi, nodrošināt ne vien nodokļu sistēmas reformu, bet arī atbalsta programmas uzņēmējiem. Katrā ziņā es noteikti nevaru Jums piekrist, ka nav izvērtētas iespējamās sekas nodokļu sistēmas izmaiņām. Šodien ir jāsaprot, ka nodokļu likmes samazināšana nākotnē nav iedomājama bez nodokļu iemaksu apjoma pieauguma šodien. Iepriekšējos gados vieglprātīgi tērētais mums pašiem vien ir jāatliek vietā. Rūgtā pieredze ar kreditēšanas buma laikā ņemtajiem kredītiem lieku reizi pierāda, ka senajai patiesībai – aizņemies svešu, bet atdod pats savu, - tomēr ir taisnība.

Atbilde: Kā mediķis varu teikt, ka ne vienmēr cilvēks, kas ārēji izskatās fiziski vesels, tāds arī ir. Ir ļoti daudzas slimības, kas ārēji nekādi neizpaužas, bet ir tikpat postošas kā tās, kurām ir arī ārēji simptomi. Tāpēc es ieteiktu nevērtēt komisijas lēmumus tikai pēc tā, kādi ir ārējie simptomi. Katrā ziņā esošā kārtība invaliditātes grupu piešķiršanai vai tās maiņa šobrīd noteikti nav Saeimas darba aktualitāte. Neapšaubu, ka, iespējams, ir cilvēki, kas vēlas iegūt invaliditātes grupu, lai izmantotu to sociālo pabalstu vai atlaižu saņemšanai, taču domāju, ka tie drīzāk ir atsevišķi gadījumi, kurus jebkurš profesionāls ārsts atklās ātri. Ja runājam par sociālajiem pabalstiem, tad praktiski visas pašvaldības ir gatavas palīdzēt saviem mazāk turīgajiem iedzīvotājiem un atbalstīt tos savu iespēju robežās. Tāpēc gadījumā, ja izdevumu nasta ir par smagu, tad noteikti jāvēršas pašvaldībā.

Atbilde: Vēlētāja izvēle par labu kādam noteiktam partiju sarakstam, izvēloties savus pārstāvjus Saeimā, jau nozīmē to, ka vēlētājs ir novērtējis viena vai otra saraksta, kā arī viena vai otra kandidāta paveiktos darbus (atzīmējot šo kandidātu izvēlētajā sarakstā ar „+” zīmi). Savukārt, deputātu algas Saeimā un ministru algas Ministru kabinetā tiek noteiktas atbilstoši likumam. Protams, es atbalstu pasākumus, kas ļautu vēlētājiem aktīvāk ietekmēt ievēlētos deputātus. Un pašreizējā Saeima jau pieņēmusi vairākus nozīmīgus likumdošanas aktus, kas palielina vēlētāju tiesības. Ir paredzētas vēlētāju tiesības rosināt ārkārtas Saeimas vēlēšanas. Ir likvidēts t.s. lokomotīvju princips vēlēšanās, tādējādi palielinot ievēlēto deputātu atbildību konkrēta vēlēšanu apgabala vēlētāju priekšā. Taču nedomāju, ka tieši algu apmēra noteikšana ar vispārēju vēlēšanu palīdzību būtu veids, kā palielināt vēlmi strādāt valsts labā. Attiecībā uz vēršanos tiesā, tad arī šādu iespēju nosaka Satversme – katram ir tiesības aizstāvēt savas intereses tiesā.

Atbilde: Pilsonība Valērijam Karginam tika piešķirta jau 1997. gadā, tāpēc šobrīd Saeimai par šo jautājumu nekas nav jālemj.

Atbilde: Nevar noliegt, ka ekonomiskā situācija valstī ietekmējusi arī noziedzības līmeņa paaugstināšanos - kā liecina policijas veiktā analīze, lielākoties tas attiecas uz zādzību skaita pieaugumu, kaut gan policija strādā ļoti aktīvi, par ko liecina atklāto noziegumu skaita pieaugums un to lietu skaits, kas nosūtītas tiesai. Gan likumsargi, gan pašvaldību pārstāvji pašreizējā situācijā aicina arī aktīvi darboties pašiem iedzīvotājiem. Viena no šādām drošības līmeņa paaugstināšanas formām ir, piemēram, jau daudzos Rīgas un citu pilsētu mikrorajonos uzsāktā kustība "Kaimiņu drošība", kur kaimiņi palīdz "pieskatīt" arī citu kaimiņu dzīvesvietas. Aktuālas ir arī citas drošību paaugstinošas aktivitātes, kas tiek veiktas gan Rīgā, gan citviet Latvijā - piemēram, pašvaldības policijas sadarbība ar Vecāku apvienības aktīvistiem, lai novērstu nepilngadīgo noziedzību. Esmu pārliecināts, ka stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, atkal samazināsies arī noziedzības līmenis.

Atbilde: God. Aleksandr!
Ar 2010. gada 1. janvāri tiešām stāsies spēkā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas nosaka: „Pārvaldnieks ir tiesīgs veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja ir ieguvis dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus.”(13. panta 1. punkts.) Profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un to pārvalda:1)pats dzīvojamās mājas īpašnieks; 2)dzīvojamās mājas īpašnieks, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata; 3)dzīvojamās mājas īpašnieku veidota dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība vai biedrība. (13. panta 4. punkts.)
Daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem ir nepieciešama speciāla profesionālā izglītība, jo augstākā izglītība, tai skaitā ekonomikā, neietver visas kompetentam pārvaldniekam nepieciešamās praktiskās zināšanas (piemēram, prasmi savlaicīgi konstatēt remonta nepieciešamību, ugunsdrošības noteikumu ievērošanu), kas atsevišķos gadījumos var radīt draudus cilvēkiem, īpašumam un videi.
Nojaušot, ka šis jautājums skar Jūs personiski, vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka likumam ir pārejas noteikumi. Šo noteikumu 5. un 6. punkts paredz:
5. Līdz 2011.gada 31.decembrim pārvaldīšanas darbības (uzdevumu) daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir tiesīga veikt ikviena persona, kura ieguvusi dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot šo pārejas noteikumu 6.punktā minēto gadījumu.
6. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir noslēgušas attiecīgu dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumus, ir tiesīgas turpināt pildīt saskaņā ar līgumu uzņemtās pārvaldnieka saistības neatkarīgi no tā, vai šo personu kvalifikācija atbilst šā likuma 13.panta prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim.

Atbilde: Godātais Ivanova kungs! Varu Jums pilnīgi piekrist, ka nacionālo jautājumu "kārtošana" šobrīd noteikti nav prioritāte. Protams, debtēs par vienu vai otru Saeimā apspriežamu jautājumu deputāti mēdz iekarst un izmantot diskusijās arī apzīmējumus, kas, piemēram, Dobeļa kunga gadījumā arī tika atbilstoši Saeimas Kārtības rullim izvērtēti Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Tomēr Jums būtu jāpiekrīt, ka šādi gadījumi nav vispārināmi un nebūt nav tipiski mūsu parlamentam. Pašlaik Saeimas darba prioritāte ir 2010. gada budžets, valsts pārvaldes sistēmas reforma un citi likumprojekti un lēmumi, kas saistīti ar iespējami ātrāku ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. Protams, likumdošanas procesā tostarp mēdz būt arī ļoti jūtīgas diskusijas, kā, piemēram, grozījumi valsts karoga lietošanas likumā.

Atbilde: Pirmkārt, runa nav par divkārtējiem pabalstiem, bet gan līdz šim likumā noteiktajām kompensācijām deputātiem, kas netiek ievēlēti nākamajā Saeimā. Likumā šobrīd noteikts, ka tās maksājamas trīs vidējo mēnešalgu apmērā. Otrkārt, šobrīd iesniegtais variants ir pirmais nākamā gada Saeimas budžeta projekts, kurš sagatavots pēc iepriekšējo gadu parauga, ņemot vērā nepieciešamos samazinājumus. Tātad šis budžeta projekts vēl tiks apspriests un atbilstoši deputātu izteiktajiem priekšlikumiem arī labots. Un, visbeidzot, man kā ārstam, kas joprojām iespēju robežās praktizē savā speciālitātē Ventspils slimnīcā, ir labi zināma situācija gan veselības aprūpē, gan arī citās Jūsu nosauktajās jomās. Tomēr šis jautājums jāvērtē ne tikai no emocionālā viedokļa, jāskatās arī sasniegtais galarezultāts - Saeima ir likumdevēja iestāde, tātad iestāde, kurā būtu profesionāli un kopsakarībās jāvērtē situācija, jāpieņem likumi, kas nodrošinātu valsts ekonomikas izeju no krīzes. Tātad šeit jāstrādā profesionāliem cilvēkiem, lai sabiedrība vēlāk nevarētu teikt - atkal ievēlējām ne tos... Tātad ir jādomā par to, ko mēs panākam pieņemot lēmumu samazināt šīs sociālās garantijas - vai galu galā neiznāks tā, ka likumdošanas darbam Saeimā būs tādi nosacījumi, kuru dēļ vairs nebūs profesionālu cilvēku, kas vēlas kandidēt darbam parlamentā? Starp citu,arī deputāti jau vairākkārt paši ir pārskatījuši un samazinājuši savu atalgojumu un jau šobrīd saņem par 35 % mazāku atalgojumu, kā paredzēts likumā (Saeimas Kārtības rullī).

Atbilde: Jautājums par kompensācijām tiem Saeimas deputātiem, kas netiek ievēlēti nākamajā Saeimā, vienmēr bijis ļoti jūtīgs un vienmēr izraisījis diskusijas sabiedrībā. Taču, vērtējot to racionāli, bez emocijām, šeit, manuprāt, jāņem vērā vairākas būtiskas lietas:

-pirmkārt, Saeimas deputāts būtībā uz četriem gadiem tiek izslēgts no normāla darba tirgus savā pamatspecialitātē, jo deputāta darbu, izņemot atsevišķas profesijas, nedrīkst savienot ar citiem darba pienākumiem. Tādējādi šiem cilvēkiem nav iespējams uzturēt arī iemaņas savā pamatprofesijā un pēc pilnvaru beigšanās tiem ir nepieciešams ilgāks laiks iemaņu atgūšanai. Tāpēc arī paredzēts šis nosacīti garākais laiks kompensāciju izmaksām – tā sauktais sociālais spilvens, zaudējot deputāta amatu, jo ir liela iespēja, ka pēc četriem gadiem šie cilvēki kļuvuši konkurēt nespējīgi savā specialitātē un viņiem nepieciešams ilgāks laiks, lai integrētos atpakaļ darba tirgū.

-otrkārt, šāds mehānisms līdzīgu iemeslu dēļ eksistē teju visās Eiropas valstīs un nav tikai Latvijas deputātu izdomājums;

-treškārt, šobrīd mēs runājam tikai par pirmo Saeimas budžeta variantu, par projektu, tātad visa diskusija par to vēl ir priekšā. Līdz ar to es nebūt neizslēdzu, ka, neraugoties uz lielas daļas deputātu viedokli, ka sistēma ir adekvāta, varētu tikt virzīts priekšlikums esošo kārtību mainīt. Ja šāds priekšlikums būs, tad par to arī Saeimas deputāti diskutēs un ar balsu vairākumu pieņems galīgo lēmumu;

-visbeidzot, ekonomiskais efekts no kompensāciju samazinājuma vai likvidēšanas ir neliels, tādēļ šeit drīzāk runa ir par solidarizāciju ar sabiedrību. Tieši šī iemesla dēļ arī deputāti jau vairākkārt paši ir pārskatījuši un samazinājuši savu atalgojumu un jau šobrīd saņem par 35 % mazāku atalgojumu, kā paredzēts likumā (Saeimas Kārtības rullī). Bet vienlaikus ir jādomā par to, ko mēs panākam pieņemot lēmumu samazināt šīs sociālās garantijas - vai galu galā neiznāks tā, ka likumdošanas darbam Saeimā būs tādi nosacījumi, kuru dēļ vairs nebūs profesionālu cilvēku, kas vēlas kandidēt darbam parlamentā?

Atbilde: Es šajā balsojumā neatbalstīju vairākuma viedokli, tāpēc atturējos. Šādu sava balsojuma izvēli pamatoju  nevis ar to, ka šāda norma man būtu nepieņemama (galu galā 23 no 27 Eiropas Savienības valstīm šāda norma ir atļauta), bet gan tāpēc, ka uzskatu, ka šādi sabiedrībā diskusijas izraisoši likuma labojumi nedrīkst tikt pieņemti sasteigti bez iepriekšējas izskaidrošanas.

Atbilde: Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze ir izskatījis Jūsu iesniegumus.  Viņa rezolūcija: 1) Ar pavadvēstuli nosūtīt Labklājības ministrijai [pavadvēstulē ir lūgums Labklājības ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei dzimumu līdztiesības jomā sniegt atbildes uz Jūsu jautājumiem ministrijas kompetences ietvaros]; 2) Saeimas Juridiskajam birojam sagatavot atbildes projektu uz jautājumiem, kas ir tā kompetencē; 3) pārsūtīt vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai zināšanai.
Atbildi esam nosūtījuši arī uz Jūsu norādīto e-pasta adresi.

Atbilde: Pilnīgi jums piekrītu, ka sabiedrībai jābūt informētai par deputātu darbu, tāpēc arī izveidoju šo mājas lapu – lai paustu savu viedokli par dažādiem notikumiem, Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja iepazīties ar manu darbu un arī, protams, iepazīstināt ar savu dienaskārtību. Pašreiz neviens normatīvais dokuments nenosaka, ka visiem deputātiem būtu nepieciešams izveidot savas personīgās mājas lapas, tāpēc šādu lapu izveide ir katra paša ziņā. Taču es ceru, ka daudzi deputāti jau pavisam drīz sapratīs šādas komunikācijas nozīmīgumu.

Atbilde: Laikam varu teikt, ka politikā esmu nonācis zināmā mērā apstākļus sagadīšanās dēļ. Viss sākās ar manu aktīvo darbošanos Ventspils slimnīcā - izveidojot to par vienu no modernākajām reģionālajām slimnīcām ne tikai Latvijā vien. Acīmredzot tāpēc mans darbs slimnīcas vadīšanā un modernizācijā tika novērtēts no ventspilnieku puses, un es tiku ievēlēts pilsētas domē kā partijas "Latvijai un Venstpilij" pārstāvis. Savukārt, veidojot Zaļo un zemnieku savienības kandidātu sarakstu (šīs politiskās apvienības sastāvā ietilpst arī partija "Latvijai un Ventspilij") no ventspilnieku puses tiku izvirzīts kā viens no savas partijas pārstāvjiem kopējā ZZS sarakstā - ņemot vērā manu pieredzi gan kā ārstam, gan kā slimnīcas vadītājam, gan kā pašvaldības deputātam. Kurzemes vēlēšanu apgabala vēlētāji man uzticējās un tiku ievēlēts Saeimā. Tā esmu nokļuvis politikā. Bet vienu gan varu teikt droši - strādājot Saeimā, ir iespējams izdarīt ļoti daudz, lai Latvijā būtu gan sakārtota likumdošana, gan Latvija būtu stabila un, neraugoties uz pašreizējo smago situāciju ekonomikā, tomēr attīstīties spējīga valsts.

Atbilde: Pateicos par Jūsu vēstuli un tajā izteikto viedokli. Piekrītu, ka svešvalodu lietošana komunikācijā ar plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti jūtīgs jautājums - cik tālu mūsu valsts augstākās amatpersonas var lietot svešvalodu, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, lai netiktu pārkāpts ne Jūsu citētais deputāta zvērests, ne arī kā citādi apdraudēta latviešu valodas lietošana visās dzīves jomās. Es esmu pārliecināts, ka svešvalodu zināšanas un svešvalodu lietošana, atbildot uz žurnālistu jautājumiem noteikti ir pieļaujama. Tas attiecas gan uz krievu, gan angļu vai kādu citu valodu, kuru es pārvaldu tādā līmenī, lai varētu brīvi saprasties ar mediju pārstāvjiem. Es saprotu Jūsu nostāju attiecībā tieši uz krievu valodas lietošanu saziņā ar vietējiem krievu plašsaziņas līdzekļiem, taču tomēr uzskatu, ka man kā Saeimas amatpersonai ir jāskaidro un jāizskaidro mana un Saeimas pozīcija visiem Latvijas iedzīvotājiem. Gan pilsoņiem, kuriem latviešu valoda ir jāzina, gan tiem, kas nav pilsoņi, bet uz kuriem tāpat attiecas šīs valsts likumi, kuri tāpat dzīvo šajā valstī un uz kuriem tāpat attiecas visas likumā noteiktās tiesības. Ja es varu komunicēt ar šiem mūsu valsts iedzīvotājiem krievu valodā notiekošā raidījumā viņiem saprotamā valodā, tad es to neuzskatu ne par deputāta zvēresta, ne kāda likuma, ne arī savas pilsoniskās stājas pārkāpumu.

Atbilde:Šobrīd Saeimas komisijās tiek skatīti Satversmes labojumi, kas ļautu vēlētājiem rosināt Saeimas atlaišanu, kā arī paplašinātu Valsts prezidenta pilnvaras parlamenta atlaišanai. Vēlāk šie Satversmes grozījumi tiks skatīti un pieņemti Saeimas plenārsēdēs. Tā kā Jums nav taisnība, ka šādi grozījumi ir noraidīti parlamentā. Parlamenta komisijas ir noraidījušas Tautas partijas ierosinātos Satversmes grozījumus, kuri paredzēja iespēju parlamentam pašatlaisties, jo šāda iespēja pavērtu ceļu visplašākajām un populistiskajām spekulācijām ar valsts parlamentu. Savukārt, kas attiecas uz valdības vairākumu Saeimā, tad valdību apstiprina Saeima un to nevar izdarīt bez vairākuma. Saeima valdību var arī atcelt, līdz ar to nebūtu korekti teikt, ka Saeima izpilda valdības gribu. Runājot par deputātu skaitu, jāsaka, ka pašreizējais parlamentāriešu skaits ir veidojies vēsturiski – tieši šāds Saeimas deputātu skaits tika pieņemts Latvijas pirmās neatkarības gados, tāds tas saglabājies arī šobrīd. Bet deputātu sastāvu nenosaka partijas, bet gan vēlētāji – tā kā vēlētāji arī ievēlējuši parlamentā gan politiķus, gan sportistus, gan mūziķus vai ārstus.

Atbilde:Jūsu jautājums tiešām prasa sīkākus skaidrojumus no Valsts prezidenta puses, jo pašreizējā situācijā medijos minētās summas tiešām šķiet pārāk dāsnas vienas rezidences remontam. Taču šeit es gribētu ne tikai vērtēt mediju informāciju, bet dzirdēt arī paša prezidenta skaidrojumus un argumentus, kā un kāpēc ir noticis tieši tā.

Atbilde:No 2009.gada 1.marta Saeimas deputātu algas ir samazinātas par 15%.

Atbilde: Varu tikai piekrist, ka pēc būtības, kā teikts vecajā parunā, uz pārceltuves zirgus nemaina. Un šis noteikti varētu būt tas gadījums - krīzes un lielu problēmsituāciju laikā valsts nevar palikt bez vadības un darboties spējīga parlamenta un valdības. Protams, jautājums ir - vai šajā situācijā parlamentā pārstāvētie politiskie spēki spēs vienoties par kopīgu rīcību, neļaujoties kārdinājumam izmantot šo brīdi, lai spodrinātu tikai savas spalvas un ar populismu celtu savu politisko reitingu. Jau esmu teicis, ka grūtos brīžos ir ļoti viegli aicināt cilvēkus uz destruktīvu rīcību. Un grūtos brīžos skaļi, bet neko neizsakoši lozungi vienmēr ir cieņā. Daudz būtiskāk un politiski atbildīgāk būtu šobrīd apvienot spēkus, lai izvestu valsti no krīzes. Kas attiecas uz taupību un veidiem, kā ietaupīt, tad esmu pārliecināts, ka valsts pārvaldē un valsts pārvaldes sistēmas optimizācijā veiktie pasākumi dos pozitīvu rezultātu. Turklāt katrs resors jau šobrīd meklē visas rezerves, lai varētu pēc iespējas samazināt budžeta izdevumus.

Atbilde: Attiecībā par vēlēšanu apgabalu skaitu - domāju, ka ir pieci vēlēšanu apgabali ir optimāls skaits Latvijas apstākļiem. Palielināt apgabalu skaitu nebūtu lietderīgi. Gan tāpēc, ka Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, gan tādēļ, ka lielāks vēlēšanu apgabalu skaits tikai vēl vairāk palielinātu politisko sadrumstalotību. Protams, es noteikti pievienojos viedoklim, ka vēlēšanu likums kā tāds ir uzlabojams, ieviešot gan jaunas kontroles normas (vēlēšanu finanšu un norises kontroles uzlabošana, precīzāk definēti vēlēšanu noteikumi), gan palielinot tautas iespējas tiešāk ietekmēt vēlēšanu iznākumu ("lokomotīvju" sistēmas maiņa). Piekrītu Jums, ka ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav pats pareizākais veids, kā uzlabot situāciju valstī - ārkārtas vēlēšanas drīzāk destabilizētu vēl vairāk stāvokli gan ekonomikā, gan politikā.

Atbilde:Pilnīgi piekrītu, ka šobrīd galvenais ir vienoties. Tāpat piekrītu, ka valdībai, ja tā izstrādājusi un uzņēmusies atbildību par krīzes plāna realizēšanu, ir jāļauj to realizēt. Protams, pašreizējos apstākļos var būt dažādi tālākie politiskās situācijas attīstības varianti, taču jebkurā no tiem politiskajām partijām jāpatur prātā galvenais mērķis – valsts ir jāizved no krīzes. Tas nozīmē, ka pieņemot jebkādu vienošanos (vai tās būtu ārkārtas Saeimas vēlēšanas, referendums vai jebkurš cits scenārijs) vispirms jājautā – kā tas ietekmēs pašreizējo ekonomisko situāciju un iespējas izkļūt no grūtībām. Un tikai tad – kāda būs iespējamā valdības un kāds būs to veidojošo partiju koalīcijas sastāvs.

Atbilde: ispirms es gribu uzsvērt, ka pilnīgi saprotu tos cilvēkus, kuri protestē pret notiekošo, kuriem ekonomiskā krīze radījusi lielas problēmas. Un, protams, katram vispirms tuvāka ir paša un ģimenes labklājība, tādēļ maz interesē, ka krīze ir arī kaut kur tālu – Amerikā, Vācijā, Bulgārijā vai Lietuvā. Un arī mums, Saeimā un valdībā vispirms ir jārisina problēmas pašu mājās, nevis tikai jāatsaucas arī uz citu problēmām. Tajā pat laikā es tikpat labi saprotu, ka izvairīties no krīzes mēs būtībā nevarējām – cits jautājums, cik smagi tā skārusi tieši Latviju. Es domāju, ka šeit mēs neatradīsim vienu konkrētu cilvēku vai pat cilvēku grupu, uz kuriem norādīt ar pirkstu – jā, lūk, viņš ir vainīgais. Pašreizējo situāciju radījis daudzu apstākļu kopums – piemēram, gan vispārējais ekonomikas krahs pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā. Gan, piemēram, nekustamo īpašumu burbuļa plīšana mūsu valstī (neraugoties uz tik daudz lamātās valdības brīdinājumiem un prognozēm par to, ka tā var notikt). Citiem vārdiem tie ir gan ārēji objektīvi, gan iekšēji subjektīvi apstākļi. Drīzāk te ir cits jautājums – vai varēja izdarīt tā, ka krīzes ietekme uz mūsu valsti un tās iedzīvotājiem būtu mazāka? Protams, vienmēr varēja darīt kaut ko citādāk. Piemēram, pieņemt visus šos nepopulāros lēmumus, kurus pieņemam tagad, jau agrāk...

Atbilde: Saeima ir pieņēmusi lēmumu par šādas komisijas izveidi, kas veiks Latvijai piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanas kontroli, taču būtu nepareizi apgalvot, ka visu kontroli veiks Saeimas deputāti. Komisijas darbā, pirmkārt, tiks piesaistīti visu kontroles institūciju (piemēram, Valsts kontroles, Latvijas Bankas utjp.) pārstāvji, turklāt komisija kādus lēmumus varēs pieņemt tikai pēc šo iestāžu ziņojumiem. Tāpēc šoreiz neuzticībai par komisijas darbu nebūtu pamata.

Atbilde: Paldies par atbalstu. Kā jau esmu teicis daudzās intervijās – krīzes situācijās vienmēr ir ļoti viegli ietekmēt cilvēkus ar populistiskiem lozungiem un ar aicinājumiem iziet ielās. Ir ļoti viegli „sapelnīt” sev reitingu punktus ar skaļiem, bet neizpildāmiem solījumiem. Diemžēl varu tikai vēlreiz atkārtot – prezidents ir pakļāvies šim populisma vilnim. Un te ir runa ne tikai par pilnvaru pārkāpšanu, bet arī par atbildību. Par to, ka ekonomiskā krīze var pārtapt arī politiskajā. Par to, ka valsts ar šādu rīcību tikai tiek vesta pretī politiskajam haosam. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka nekad neesmu apgalvojis, ka prezidents ir manipulējams.

Atbilde: Satversmes 8. nodaļa nosaka cilvēka tiesības Latvijā. Un visas šīs tiesības Latvijā ir nodrošinātas, ir pieņemti likumi un citi normatīvie akti, lai visas Satversmē noteiktās tiesības jebkurš Latvijas iedzīvotājs varētu realizēt.

Atbilde: Nē, tas noteikti nav jādara. Lai arī šobrīd tiešām ir grūti gan valstij, gan atsevišķiem cilvēkiem, neviena krīze nav bezgalīga. Un mēs no tās noteikti izkļūsim. Turklāt, es ceru, pavisam pārskatāmā nākotnē.

Atbilde: Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo likumdošanu visi no manas amatalgas aprēķinātie nodokļi ir pārskaitīti valsts budžetā. Tā kā – nekur citur mani samaksātie nodokļi nav tērēti.

Atbilde: Katram ir noteikti amata pienākumi, kas noteikti jāpilda. Šajā gadījumā mans tiešais amata pienākums ir uzņemt mūsu valsts parlamenta viesus, ievērojot visu nepieciešamo diplomātisko etiķeti. Turklāt, kā jau es sacīju arī raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, Norvēģijas parlamenta vadītāja oficiālā vizīte Latvijā tika plānota jau pusgadu. Turklāt mītiņš bija paredzēts Doma laukumā, nevis pie Saeimas.

Atbilde: Latvijā Saeimu ievēl vispārējās, tiešās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Nākamās kārtējās Saeimas vēlēšanas paredzētas 2010. gada oktobrī. Tad arī vēlētājiem būs iespēja izdarīt savu izvēli par to vai citu vēlēšanu sarakstu. Es neuzskatu, ka Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas varētu būt tas vienīgais līdzeklis, kas palīdzētu rast ātrāku izeju no krīzes situācijas. Tieši otrādi, politiskais haoss, ko radītu šāds lēmums, tikai veicinātu vispārēju populismu un ne tikai ekonomisko, bet arī politisko krīzi. Nešaubos, ka šādā situācijā dominētu vien populistiski solījumi un lēmumi, kas dotu īstermiņa rezultātus, bet ilgtermiņā ievestu valsti vēl dziļākā krīzē.

Atbilde: Kā jau teicu raidījumā „Kas notiek Latvijā?”, Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka mūsu valsts ir parlamentāra republika, bet prezidenta pilnvaras ir precīzi definētas konstitūcijā. Šajā gadījumā prezidents ar savu ultimātu Saeimai un valdībai tikai ved valsti pretī ne tikai ekonomiskai, bet arī politiskai krīzei. Un tikai palielina spriedzi sabiedrībā, veicinot vēl lielāku pretnostatījumu starp varu un sabiedrību. Manuprāt, tas ir neattaisnojams populisms un pat politiska bezatbildība.

Atbilde: Šo jautājumu varu komentēt tikai tā: jebkurš cilvēks var un drīkst izdarīt jebkādus secinājumus, tāpat kā jebkuram ir tiesības komentēt un vērtēt ikkatras amatpersonas rīcību.

Atbilde: Sabiedrības vispārējo viedokli par kādu jautājumu nosaka nevis katra cilvēka individuālais vērtējums par procesiem valstī, bet gan vēlēšanas vai referendums. Savukārt, viena, desmit, simta un pat ne tūkstoš cilvēku viedoklis vēl nenozīmē, ka tieši tā uzskata tauta. Pēdējā laikā Latvijā tik bieži tiek lietots izteiciens „tauta domā” vai „tauta uzskata”. Turklāt runājot par radikāli pretējiem uzskatiem vai pilnīgi pretēji vērtējot kādus notikumus. Kas attiecas uz manu viedokli par prezidenta izteikto ultimātu, varu tikai vēlreiz atkārtot to, ko teicu raidījumā „Kas notiek Latvijā?” - Latvijas Satversme nosaka, ka mūsu valsts ir parlamentāra republika, bet prezidenta pilnvaras ir precīzi definētas konstitūcijā. Šajā gadījumā prezidents pārkāpj savas pilnvaras un ar savu ultimātu Saeimai un valdībai tikai ved valsti pretī ne tikai ekonomiskai, bet arī politiskai krīzei. Un tikai palielina spriedzi sabiedrībā, veicinot vēl lielāku pretnostatījumu starp valdību, Saeimu un sabiedrību. Manuprāt, tas ir neattaisnojams populisms un pat politiska bezatbildība.

Atbilde: Pirmkārt, Saeima un visas Latvijas pašvaldības ir visas tautas vispārējās vēlēšanās ievēlētas institūcijas, tāpēc tikai vispārējās vēlēšanās vai referendumā ir iespējams pateikt, kam lielākā sabiedrības daļa uzticas, bet kam neuzticas. Jau šovasar būs pašvaldību vēlēšanas, bet nākamgad plānotas kārtējās Saeimas vēlēšanas. Tās arī parādīs īsto tautas viedokli. Otrkārt, pēdējā laikā no visdažādākajām tribīnēm visdažādākie cilvēki bieži runā tautas vārdā, turklāt paužot radikāli pretējas idejas un "tautas" viedokļus. Tāpēc būtu ļoti korekti, ja konkrēti cilvēki vispirms runātu savā vārdā - nepiesaucot visu tautu.

Atbilde: Pirmkārt, Saeima un visas Latvijas pašvaldības ir visas tautas vispārējās vēlēšanās ievēlētas institūcijas, tāpēc tikai vispārējās vēlēšanās vai referendumā ir iespējams pateikt, kam lielākā sabiedrības daļa uzticas, bet kam neuzticas. Jau šovasar būs pašvaldību vēlēšanas, bet nākamgad plānotas kārtējās Saeimas vēlēšanas. Tās arī parādīs īsto tautas viedokli. Otrkārt, pēdējā laikā no visdažādākajām tribīnēm visdažādākie cilvēki bieži runā tautas vārdā, turklāt paužot radikāli pretējas idejas un "tautas" viedokļus. Tāpēc būtu ļoti korekti, ja konkrēti cilvēki vispirms runātu savā vārdā - nepiesaucot visu tautu.

Atbilde:Jebkura šāda tikšanās man ir ļoti interesanta, tāpēc gan savā darba vietā, gan vizītēs visos Latvijas novados vienmēr cenšos tikties ar skolēniem vai studentiem - jo jauniešiem parasti ir pavisam cits skatījums uz notikumiem, pavisam cits vērtējums tam, kas notiek Latvijā. Līdz ar to arī es varu gūt jaunus iespaidus, it kā palūkojoties no malas uz savu darbu un uz paveikto. Sējas pamatskolu atceros ļoti labi, it īpaši pēc tās diskusijas, kura mums izvērtās - tas ir ļoti daudz, nenobīties un uzdot jautājumu. Tāpat man tika atsūtīta arī jūsu skolas avīze, kurā jūs paši aprakstāt viesošanās gaitu... Ar interesi izlasīju jūsu viedokli. Un noteikti paldies par labajiem vārdiem, kas bija minēti rakstā... Katrā ziņā varu droši solīt - manas tikšanās ar skolniekiem joprojām turpināsies.

Atbilde:Pašvaldību un Saeimas vēlēšanu sarīkošana jau šobrīd tiek finansēta no valsts budžeta. Cita lieta ir politisko partiju finansēšanas modelis, kas šobrīd ļauj vienai partijai būt "turīgākai" un tādējādi izmantot priekšvēlēšanu kampaņās lielākus resursus, bet citai - mazāk "turīgai", kas neļauj atvēlēt reklāmām lielas naudas summas. Zināmā mērā es noteikti atbalstu politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta, kas, nenoliedzami, noliktu visas partijas daudz vienādākos apstākļos. Taču šis jautājums tomēr ir ļoti rūpīgi jādiskutē. Vispirms jau tāpēc, ka arī finansējuma modeļi no valsts budžeta ir dažādi. Otrkārt, nopietni jāizvērtē, vai partijām vispār aizliegt pieņemt ziedojumus - gan no juridiskām, gan fiziskām personām. Savukārt, ja ziedojumi netiek aizliegti, tad kāds ir to izlietošanas mehānisms. Tam jābūt skaidri definētam. Treškārt, jābūt precīzam formulējumam par t.s. trešo personu iesaistīšanos kampaņās. Citiem vārdiem, vēl ir daudz neatbildētu jautājumu, kā reglamentēt gan partiju, gan kampaņu finansēšanas mehānismus. Turklāt - kas ir ne mazāk būtisks faktors - šobrīd būs ļoti grūti kritiski noskaņotajai sabiedrībai pierādīt, ka partiju finansēšana no valsts budžeta, tātad nodokļu maksātāju naudas, ir pareizs solis.

Atbilde:Karikatūra vispār ir viens no maniem iecienītākajiem humora žanriem. Tostarp, protams, arī politiskā karikatūra. Un man nav nekādu pretenziju, ja par kādas karikatūras varoni esmu kļuvis arī es. Atceros, vienā no pēdējiem žurnāla "Dadzis" numuriem vāka karikatūra attēloja slimnīcas gultā gulošo premjeru Ivaru Godmani un trīs ārstus - politiķus (es, Rīgas mērs Jānis Birks un Valsts prezidents Valdis Zatlers) un finanšu ministru Slakteri, kas stāv pie slimā premjera gultas. "Trīs dakteri un slakteris pie manas gultas stāv" - bija rakstīts karikatūras parakstā. Manuprāt, ļoti jauka karikatūra. Bet man grūti novērtēt, tieši kuros laikrakstos vai interneta portālos publicētās karikatūras ir vislabākās. Parasti es vērtēju katru karikatūru atsevišķi - vai man tā patīk, vai nē.

Atbilde. Tā kā savā vēstulē neesat uzdevis jautājumu, bet drīzāk izteicis viedokli par politiskajiem procesiem Latvijā, tad arī šo manu atbildi varētu drīzāk uzskatīt kā komentāru Jūsu viedoklim. Un, komentējot Jūsu izteiktos apgalvojumus, varu teikt vienu – demokrātiskā sabiedrībā katrs tās loceklis atbild par savu rīcību gan likuma, gan savas sirdsapziņas priekšā. Un demokrātiskā sabiedrībā nav iedomājama arī „kolektīvā atbildība”, par kādu, ja pareizi izprotu Jūsu viedokli, esat rakstījis savā komentārā. Līdz ar to, piemēram, es varu atbildēt par savu rīcību un savu paveikto gan iepriekšējā darba vietā medicīnas jomā, gan šobrīd – pildot Saeimas priekšsēdētāja pienākumus. Un šeit varu teikt viennozīmīgi – visu, ko esmu darījis, esmu darījis pēc labākās sirdsapziņas un ar pilnu atbildības sajūtu par pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt, ja runājam par Jūsu pieminētajiem „izšķērdētajiem miljoniem” un strādāšanu kāda interesēs, varu teikt vienu – demokrātiskā sabiedrība prasa arī atbildību par izteiktiem vārdiem. Ja ir pierādījumi „strādāšanai kāda interesēs”, tad tie jāliek galdā. Protams, es saprotu un atbalstu jebkura cilvēka tiesības uz viedokli un tiesības šo viedokli paust atklāti.

Atbilde. Valsts budžeta veidošanas principi Jūsu pieminētajās civilizētās sabiedrības valstīs, tostarp arī Latvijā, ir vienādi – jebkura strādājošā (gan valsts, gan privātās struktūrās) samaksātie nodokļi tiek izmantoti valsts budžeta veidošanai. Un lielākā daļa no šiem nodokļiem tiek izlietoti tieši Jūsu nosauktajās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, drošības uzturēšanai. Tas attiecas ne tikai uz strādājošo algām, bet arī uz nepieciešamību uzturēt infrastruktūru, tehniskos resursus, ēkas, kā arī ieguldīt naudu visu šo jomu modernizācijā. Šajā ziņā Latvijas budžets tiek veidots, ņemot vērā visu par budžeta līdzekļiem uzturamo jomu intereses.

Atbilde. Paldies par Jūsu jautājumu – sīkāk par manu vērtējumu gada darbam Saeimas priekšsēdētāja amatā varat izlasīt manas mājas lapas rubrikā „Mans viedoklis”, kur esmu izteicis savas pārdomas par to, kas izdevies, kā arī par to, kuru ieceru realizācijā radušās grūtības. Tomēr pašu galveno gribu noteikti uzsvērt, arī atbildot uz Jūsu jautājumu – mums ir izdevies uzsākt un pārvērst par labu tradīciju dialogu ar mūsu sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tāpat noteikti pie padarītā jāpieskaita arī krietni labāk noritošā Saeimas lēmumu skaidrošana sabiedrībā. Gan tiekoties ar NVO pārstāvjiem, gan atsevišķu sabiedrības grupu aktīvistiem, gan žurnālistiem. Esam salīdzinoši krietni vairāk piesaistījuši NVO arī tiešajam likumdošanas sagatavošanas darbam Saeimas komisijās. Savukārt pie nosacītām neveiksmēm jāpieskaita mana sākotnējā apņemšanās padarīt pragmatiskākas pozīcijas un opozīcijas attiecības, biežāk sasēdināt pozīcijas un opozīcijas pārstāvjus pie viena, nevis dieviem sarunu galdiem.

Atbilde. Esmu pārliecināts, ka šobrīd visi pozīcijā esošie politiskie spēki aktīvi strādā pie valsts pārvaldes aparāta samazināšanas, atstājot otrajā plānā amatus un politiskās ietekmes saglabāšanu vienā vai otrā valsts pārvaldes struktūrā.

Atbilde:Vispirms paldies par Jūsu jautājumu. Ir liels prieks, ka arī skolēni aktīvi seko līdz notikumiem valstī un ir gatavi izteikt viedokli par skolu jaunatnei svarīgām tēmām. Attiecībā uz Jūsu minēto problēmu -esmu pārliecināts, ka pēc būtības valstij būtu jānodrošina ar nepieciešamo mācību materiālu (tostarp - arī mācību grāmatām un darba burtnīcām) skolēni līdz pat vidusskolas beigšanai. cits jautājums - vai šobrīd valstij ir pietiekami resursu, lai spētu paveikt šo uzdevumu. Ja mēs sakārtojam izglītības uzdevumus prioritārā secībā, tad, nenoliedzami, galvenais ir nodrošināt kvalificētu un labu pedagogu palikšanu skolā, nodrošinot viņiem labu izpeļņu. Nākamais būtu - spēcīgas un izglītības programmas, kas veido darba tirgū konkurētspējīgu jauno pilsoni. Un trešā prioritāte - nodrošināt visu mācību darba materiālu pieejamību. Protams, ja Satversmes tiesa lemtu, ka pašreizējā situācija neatbilst Satversmei, tad Izglītības un zinātnes ministrijai nāktos steidzami pārkārtot prioritāšu sarakstu.

Atbilde:Kā zināms, Gori ir Staļina dzimtā pilsēta. Taču, esmu pārliecināts, tas arī ir vienīgais iemesls, kāpēc laukumam vai ielām tiek dots Staļina vārds. Nedomāju, ka Gruzija kā valsts vai gruzīni kā tauta vēlētos Staļinam līdzīgu cilvēku atgriešanos pie varas. Vai arī – ka Gruzija kā valsts vai gruzīni kā tauta vērtētu „Staļina laiku” kā kaut ko labu un gaišu. Staļina kā toreizējā PSRS vadītāja nodarītajam gan latviešiem, gan citām tautām nav noilguma un to nekad nedrīkst aizmirst.

Atbilde. Nekad nevar būt tā, ka visiem cilvēkiem par kādu notikumu vai procesu var būt vienāds viedoklis. Īpaši jau – ņemot vērā mūsu valsts iedzīvotāju nacionālo sastāvu. Demokrātiskā valstī, par kādu mēs uzskatām arī Latviju, viedokļu dažādība nav nekas neparasts vai slikts. Tāpēc nedomāju, ka šī dažādība sašķeļ sabiedrību. Mans personiskais viedoklis ir – jebkurai mazai un iepriekš padomju režīmu piedzīvojušai nācijai (vai tie būtu latvieši vai gruzīni) ir labi zināms, kādas sekas valsts okupācija var nest tautai, tādēļ esmu pilnīgi pārliecināts – agresija pret kaimiņvalsti, militārs uzbrukums un vispār problēmu risināšana ar ieročiem nav pieļaujama 21. gadsimtā.
Saeimas uzdevums šajā gadījumā ir formulēt Latvijas kā valsts viedokli par konfliktu Gruzijā, kopā ar valdību šo viedokli arī paužot publiski – gan Latvijā, gan mūsu starptautiskajos sakaros. Valdības vaina sabiedrības viedokļu dažādībā nav nekāda, jo kā gan demokrātiskā valstī iespējams valdībai vai kādam citam atsevišķu sabiedrības locekli piespiest pieņemt kādu noteiktu „oficiālu viedokli”? Savukārt, parlamenta deputātu balsojums par Gruziju atbalstošu un Krievijas agresiju nosodošu deklarāciju šajā gadījumā pauž parlamenta un līdz ar to arī vēlētāju vairākuma (tātad – visas sabiedrības vairākuma) viedokli.
Kas attiecas uz valsts aizsardzības stratēģiju, tad, protams, notikumi Gruzijā mums noteikti liks pārvērtēt mūsu pašreizējo aizsardzības politiku, tostarp – arī attieksmi pret mūsu kaimiņvalsti Krieviju kā stabilu un miermīlīgu partneri.

Atbilde. Jau 10. augustā – praktiski nākamajā dienā pēc militārā konflikta sākuma Gruzijā, kopā ar Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētājiem pieņēmām kopīgo deklarāciju, aicinot starptautisko sabiedrību paust stingru nosodījumu Krievijas militārajām aktivitātēm Gruzijas teritorijā un nekavējoties veikt visus nepieciešamos soļus, lai karadarbību pārtrauktu un visas tajā iesaistītās puses sēstos pie sarunu galda. Šādu konfliktu risinājums pasaulē nekur nav iespējams pāris stundu laikā, jo karš kā problēmu risinājums vienmēr ir galējs solis, kur iemesli un pušu argumenti krājušies ilgākā laikā – tātad arī risinājums nav iespējams jau rīt uz brokastlaiku. Kas attiecas uz Latvijas reakciju par notikumiem mums neapšaubāmi draudzīgajā Gruzijā, tad reakcija ir bijusi pietiekami stingra un mūsu iespējām atbilstoša. Diplomātisko attiecību pārtraukšana ir galējais solis, kas sperams tikai tad, kad citi līdzekļi savstarpējās divu valstu sarunās ir izsmelti. Turklāt konflikts Gruzijā un Krievijas agresija pret Gruziju šoreiz nav Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību priekšmets, tāpēc Latvijai savs viedoklis jāpauž kā starptautiskās sabiedrības loceklei, vienojoties ar saviem partneriem gan Eiropas Savienībā, gan NATO – ieņemot vienotu pozīciju attiecībā pret Krieviju. Šoreiz galvenais nav mūsu attieksme pret Krieviju un tās rīcību, bet gan – lai konflikts beigtos pēc iespējas ātrāk un pēc iespējas mazāk ciestu cilvēki Gruzijā. Bet šādus konfliktus jārisina tikai sarunu ceļā, kas nav iespējams, ja, piemēram, mums nebūs diplomātisko attiecību ar Krieviju.

Atbilde:
Pirmkārt, mani pamudināja sniegt šīs atbildes daudzās diskusijas gan ar pazīstamiem cilvēkiem, gan tiem, ar ko tiekos kā Saeimas priekšsēdētājs, gan žurnālistiem. Pārsvarā jau diskusijās izskan vieni un tie paši jautājumi. Tāpēc tos apkopoju vienkopus. Un piedāvāju jebkuram iepazīties ar maniem uzskatiem. Otrkārt, šāds jautājumu apkopojums tiešā un nepastarpinātā veidā atspoguļo manu viedokli. Tātad to nav iespējams intepretēt, saīsināt vai kā citādi koriģēt - kā tas bieži notiek medijos.

Atbilde:
Pirmkārt, es uzskatu, ka mums ir jāgodā jebkurš kritušais karavīrs, lai kādu uniformu viņš arī nebūtu nēsājis. Un, otrkārt, Latvijas vēsture bijusi tik sarežģīta un samezglota, ka mēs nevaram tik viennozīmīgi nosaukt leģionārus par nacistiem vai to rokaspušiem. Ļoti dažādi bijuši iemesli un ceļi, kā cilvēki nokļuva leģionā. Taču šajā gadījumā pat nav runa par leģionu un tā izveides analīzi, bet gan par elementāru cieņu kritušajiem karavīriem. Tāpēc es uzskatu, ka nevarēju nebūt Lestenē Kurzemes Brāļu kapu ansambļa pabeigšanas ceremonijā. Sīkāk par manu viedokli šajā jautājumā varat izlasīt manas mājas lapas sadaļā "Runas".

Atbilde:
Cienītā A. Silavas kundze!

Paldies par Jūsu vēstuli un laba vēlējumiem turpmākam darbam Saeimā. Man ne tikai kā Saeimas priekšsēdētājam, bet arī kā deputātam, kas balsojis gan par ministru Mārtiņa Rozes un Vineta Veldres palikšana amatos, kā deputātam, kurš atbalstījis Alekseja Loskutova nomaiņu KNAB vadītāja amatā, ir patiess prieks, ka esam varējuši gan plenārsēdes debatēs, gan sabiedriskajā vidē izskaidrot pieņemto lēmumu pamatotību un loģiskumu.

Es pilnībā Jums piekrītu, ka, iespējams, Saeimai vajadzēs pievērsties Jūsu aprakstītajai problēmai vai, precīzāk sakot, būs jādebatē, lai samazinātu iespējamos riskus t.s. „deputātu staigāšanas” gadījumos. Jebkurā gadījumā – protams, tas ir ļoti diskutabls jautājums, vai deputāts, kas ievēlēts no vienas partijas listes, bet vēlāk pievienojas citai vai izveido jaunu politisku organizāciju, vairs pārstāv tos vēlētājus, kas vēlēšanu dienā balsojuši par šī deputāta iepriekšējo partiju. Un – ja nepārstāv -, tad kāda ir šī deputāta atbildība pret vēlētājiem.

Esmu gandarīts, ka savu viedokli par politiskajām norisēm Latvijā savā vēstulē esat uzticējusi arī man. Jūsu atbalsts Saeimas darbam ir ļoti svarīgs.

Patiesā cieņā, ar laba vēlējumiem
Gundars Daudze

Atbilde:
Līdz šim manas darbības laikā Saeimā neviens lēmums, par kuru esmu balsojis, nav bijis pret manu sirdsapziņu. Vai arī tāds, kuram es kā cilvēks kategoriski nepiekrītu. Protams, politikā, tāpat kā jebkurā citā sfērā, ir bijuši kompromisa lēmumi, ir bijuši tādi lēmumi, kuros balsojums pirms tam ilgi diskutēts gan ar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem, gan koalīcijas partneriem, taču – uzsveru vēlreiz – nav bijuši tādi lēmumi, par kuriem man būtu jāsarkst. Tas attiecas arī uz Jūsu pieminētajiem gadījumiem.

Atbilde:
Teikšu tā – ir svarīgi, lai cilvēks, kas kritizē vai izsaka kritiskus spriedumus par manu vai Saeimas darbu, tomēr būtu iedziļinājies lietas būtībā. Ir ļoti grūti diskutēt vai uzklausīt kritiku no cilvēkiem, kas nevis argumentē savu viedokli, bet ir maksimāli kategoriski un izsaka personīgus apvainojumus, absolūti nevēloties ieklausīties pretargumentos. Tā kā neviens lēmums nekad nevar patikt visiem, tad, protams, arī Saeimas lēmumi var kādu vai kādus neapmierināt. Un līdz ar to izpelnīties kritiku var par jebkādu pieņemto lēmumu. Tāpēc es atbildētu tā – kritiku un manas kā deputāta darbības vērtējumu es uzklausu no tādiem cilvēkiem, kuriem es uzticos, no tādiem, par kuriem esmu pārliecināts – viņu kritika balstīta uz konkrētiem faktiem, ir konstruktīva un argumentēta.

Atbilde:
Jūsu priekšlikumi, nenoliedzami, ir visai radikāli un diezin vai īstenojami burtiski, taču Latvija ir demokrātiska valsts, tāpēc noteikti ir jāciena un jāpieņem jebkurš viedoklis, pat tāds, kuram es nekādi nevaru piekrist. Protams, es noteikti nevaru atbalstīt viedokli, ka Latvijas nākotne būtu tieši viensētās vai jebkuras padomju laikā celtās ēkas nojaukšanā. Tāpat noteikti nepiekrītu, ka mums būtu jāizstājas no Eiropas Savienības. Jebkurā gadījumā Latvijā likumdevēju - Saeimu - ievēl vispārējās vēlēšanās, tātad sabiedrībai ir iespēja balsot par tādu partiju un tādu nākotnes redzējumu, kāds viņiem šķiet tuvāks. Savukārt, Saeimas deputātu vairākums, kas pārstāv vēlētāju vairākuma gribu, pieņem likumus un veido Latvijas nākotnes virzību atbilstoši šī vairākuma gribai.

Atbilde:
Katru nedēļu Saeima izskata grozījumus vairākos desmitos likumprojektu. Kopumā ik nedēļu Saeimas plenārsēdēs izskatītie priekšlikumi grozījumiem dažādos likumos mērāmi simtos. Tā kā jautājumā neesat precizējis, tieši kāda likumprojekta grozījumi Jūs interesē, tad varu ieteikt apmeklēt Saeimas mājas lapu www.saeima.lv, kur apskatāmi visi Saeimas pieņemtie lēmumi, tostarp - arī grozījumi likumos un citos normatīvajos aktos.

Atbilde:
Kā es noprotu no jūsu rakstītā, tad jautājums ir par karavīriem paredzētajām piemaksām, kurām ir kompensāciju raksturs. Tās atbilstoši normatīvajiem aktiem netiek apliktas ar nodokļiem. Tomēr tā ir salīdzinoši neliela daļa no karavīra atalgojuma, par kuru kopumā tiek maksāti visi likumos noteiktie nodokļi, tāpēc nav pamata uztraukumam, ka pensijas būs neadekvāti mazas.

Atbilde:
Laikam jau vienkāršākā atbilde būtu tāda: tāpēc, ka mani šajā amatā ievēlēja Latvijas parlaments. Bet paplašinot šo vienkāršo atbildi, varu vēl piebilst, ka, protams, jebkuram ar politiku saistītam cilvēkam ir liels gods un arī atbildība, ja ir bijusi šāda Saeimas uzticība. Tātad zināmā mērā Saeimas deputāti ir novērtējuši gan to darbu, kas darīts pirms deputāta mandāta iegūšanas, gan to, kas padarīts esot Saeimas deputātam.

Atbilde:
Saeimas priekšsēdētāja darba grafiks ir ļoti saspringts, tāpēc varbūt nav iespēja katru dienu veltīt laiku arī mājas lapai. Bet paldies par Jūsu komplimentu. Protams, ņemsim vērā šo ieteikumu.

Atbilde:
Esmu iniciējis vairākas svarīgas pārrunas starp deputātiem un sabiedriskajām organizācijām, esmu personīgi ticies ar šo organizāciju vadītājiem. Tagad esam padarījuši ieinteresēto sabiedrības grupu pārstāvjiem atvērtas Saeimas komisiju sēdes, kur notiek reālais likumdošanas sagatavošanas darbs. Tādējādi, piemēram, izglītības darbinieku pārstāvjiem vai jebkuru citu grupu pārstāvjiem ir tieša iespēja piedalīties jau likumu gatavošanas sākumposmā. Savukārt, Saeima gūst atgriezenisko saiti – saņem priekšlikumus no konkrētas nozares vai sabiedrības grupu tiešajiem vadītājiem.

Paldies

Atbilde:
Šis jautājums prasītu ne tikai plašāku atbildi, bet veselu diskusiju par dažādu organizāciju, fondu un apvienību sadarbību un mijiedarbību ar valsti. Taāu atbildot īsos vārdos – es uzskatu, ka jebkurai sabiedriskai organizācijai vai fondam ir jādarbojas noteikto likumu ietvaros un nevienai organizācijai vai fondam (vienalga, vietējam vai ārzemju) nav jādarbojas pretēji mūsu valsts interesēm – ne ekonomiski, ne politiski.

Atbilde:
Referendums kā tautas viedokļa izteikšana ir ļoti atbalstāma lieta, jo ļauj ļoti būtiskos jautājumos tiešā veidā bez politiskām spekulācijām noskaidrot sabiedrības viedokli un to izpildīt. Ne jau velti, piemēram, Šveicē tiek rīkoti vairāki referendumi gadā un neviens tos neuztver saasināti, jo demokrātijā ir tikai normāli jautāt tautas viedokli, ja parlamentā vai daļā sabiedrības eksistē diametrāli pretēji vai diskutējami viedokļi par notiekošo. Demokrātija prasa lielu atbildību, tādēļ ir svarīgi, lai referenduma iniciatori, kuri aicina sabiedrību piedalīties, nodrošinātu cilvēkus ar vispusīgu informāciju par to, kādas sekas vienā vai otrā gadījumā rada pieņemtie lēmumi, tai skaitā – kādi ir finanšu aprēķini. Tāpat arī ikvienam cilvēkam, kurš piedalās referendumā, ir rūpīgi un atbildīgi jāizvērtē savs lēmums.