Puses bija vienisprātis, ka Latvijai un Slovēnijai ir līdzīga nostāja būtiskos ES dienaskārtības jautājumos, tostarp par ES Ārējo attiecību dienesta izveides principiem un Lisabonas līguma sniegto iespēju izmantošanu. Abas valstis arī atbalsta tālāku ES paplašināšanos. Puses vienojās aktivizēt regulāras konsultācijas starp abu valstu parlamentu Eiropas lietu komisijām un Ārlietu komisijām, lai veiksmīgi sadarbotos Lisabonas līguma ietvaros.

„Lisabonas līgums nacionālajiem parlamentiem paver daudz plašākas iespējas ietekmēt Eiropas Savienības likumdošanas procesu. Vienlaikus tā ir pašu parlamentu atbildība meklēt atbalstu savai nostājai pie citiem parlamentiem. Latvija un Slovēnija radījušas visus priekšnoteikumus, lai sekmīgi izmantotu šādu konsultāciju sniegtās iespējas,” teica G.Daudze. 

„Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienībai radījusi pārbaudījumu – vai dalībvalstis spēs pieņemt un aizstāvēt vienotu nostāju tādos būtisko jautājumos kā ārējā un drošības politika un enerģētika,” tikšanās laikā atzina Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. Vienlaikus viņa norādīja, ka jauno dalībvalstu interešu aizstāvēšana ES būs atkarība no to spējas savlaicīgi definēt prioritārās jomas ES likumdošanas procesā.

Saeimas priekšsēdētājs no 2. līdz 5.februārim oficiālā vizītē Slovēnijā uzturas pēc Slovēnijas Nacionālās asamblejas prezidenta Pavela Gantara (Pavel Gantar) uzaicinājuma.